Ältesten Epochen der uralischen Vorgeschichte. — Gongressus Internationalis fenno-urgistarum. Budapest.
Latvijas arheologija, 1974. Latvijas PSR arheologija. Rīgā.
Latviešu kultūra senatnē, 1937, Rīgā.
Lavi A., 1978a. Ausgrabungen auf dem Tarandgräberfeld von Kõrenduse. — Изв. АН ЭССР. Обществ, науки, 1.
Lavi A., 1978b. Gräberfelder von Lahepera. — Изв. АН ЭССР. Обществ, науки, 4.
Lavi А., 1980. Über die archäologischen Untersuchungen in Lahepera im Jahre 1978. — Изв. АН ЭССР. Обществ, науки, 4.
Lehtosalo P.-L., 1966. Rapukoristeisten solkien ajoitunsta. — Suomen Museo, 73. Helsinki.
Lelewel J., 1853. Narody na ziemiach słowiańskich przed powstaniem Polski. Poznań.
Lietuvos TSR istorijos, 1955. Lietuvos TSR istorijos šaltiniai, I. Vilnius.
Łowmiański H., 1931. Studia nad poczatkami społeczeństwa i państwa litewskiego, 1. Wilno.
Łowmiański H., 1932. Studia nad poczatkami społeczeństwa i państwa litewskiego, t. 2. Wilno.
Łowmiański H., 1947. Dotychczasowy stan badah dziejów dawnych prusów. Olsztyn.
Lõugas V., 1975. Tarandkalme uus rekonstruktsionnikatse. — In: Fenno-Ugristica, I. Tartu.
Lõugas V., 1976a. Ausgrabungen der Steingräber und Flurrelikte in Iru. — Изв. АН СССР. Обществ, науки, 1.
Lõugas V., 1976b. Neues zu den vorgeschichtlichen Bodendenkmälern von Saaremaa (Ösel). — Изв. АН ЭССР. Обществ, науки, 1.
Lukkarinen J., 1917. Eräs muinainen kulkutie Laatokan ja Oulunsuun välillä. — Suomen Museo, XXIV. Helsinki.
Mandel M., 1976. Ausgrabungen einer Steinsetzung in Lihula. — Изв. АН ЭССР. Обществ, науки, 1.
Mandel M., 1978a. Archäologische Ausgrabungen in Keila. — Изв. АН ЭССР. Обществ, науки, 4.
Mandel M., 1978b. Über die archäologischen Untersuchungen in Uugla. — Изв. АН ЭССР. Обществ, науки, 4.
Mandel M., 1979. Über die archäologischen Ausgrabungen im Dorf Linnamäe (Linnamaa). — Изв. АН ЭССР. Обществ, науки, 4.
Mandel M., 1980. Über die neuen Ausgrabungen in Kómsi. — Изв. АН ЭССР. Обществ, науки, 4.
Mandel M., 1981. Ergebnisse der archäologischen Ausgrabungen des Gräberfeldes von Linnamäe (Linnamaa). — Изв. АН ЭССР. Обществ, науки, 4.
Manninen J., 1932. Die finnisch-ugrischen Völker. Leipzig.
Mark K., 1970. Zur Herkunft der finnisch-ugrischen Völker vom Standpunkt der Anthropologie. Tallinn.
Mažiulis V., 1966. Prūsų kalbos paminklai. Vilnius.
Mažiulis V., 1970. Baltų ir kitų indoeuropečių kalbų santykiai. Vilnius.
Meinander C.F., 1950. Etelä-Pohjanmaan historia I. Esihistoria. Helsinki.
Merkevičius A., 1974. Sauginių (Šiaulių raj.) senkapio tyrinéjimai 1973 m. — AETL, 1972 ir 1973 m.
Metsar L., 1949. Randvere kalmistu. Tartu.
Michelbertas M., 1968. Rūdaičiu I kapinynas. — In: Lietuvos archeologiniai paminklai. Lietuvos pajūrio I–VII a. kapinynai. Vilnius.
Michelbertas M., 1972a. Berklainių pilkapio (Pasvalio raj.) ryrinejimai 1970 m. — AETL, 1970 ir 1971 m.
Michelbertas M., 1972b. Daujénų pilkapių (Pasvalio raj.) tyrinéjimai 1970 m. — AETL, 1970 ir 1971 m.
Michelbertas M., 1972c. V m. e. a. Daujénų apgalvis. — Istorija XIII, 1. Vilnius.
Miller K., 1888. Weltkarte des Castorius genant die Peutingerichte Tafel. Ravensburg.
Moora A., 1964. Peipsimaa etnilisest ajaloost. Tallinn.
Moora H., 1928. Senā dzelzslaikmeta uzkalniņu kapu izrakumi Jēkabpils apriņķi. — Piemineklu valdes materiālu krājumi. Arheologijās raksti, I. Rīgā.
Moora H., 1929a. Die Eisenzeit in Lettland bis etwa 500 n. Chr., I. Dorpat.
Moora H., 1929b. Wotische Altertümer aus Estland. — ESA, IV.
Moora H., 1932. Die Vorzeit Estlands. Tartu.
Moora H., 1938. Die Eisenzeit in Lettland bis etwa 500 n. Chr., II, Tartu.
Moora H., 1952. Pirmatnējā kopienas iekārta un agrā feodālā sabiedriba Latvijas PSR leritorija. Rīgā.
Moora H., 1953. Tallinna tekkimisest ja vanusest. (О возникновении города Таллина). — Изв. АН ЭССР. Обществ, науки, 2.
Moora H., 1955. Muistsete linnuste uurimise tulemustest Eesti NSV-s. — In: Muistsed asulad ja linnused. Tallinn.
Moora H., 1964. Sinialliku. Tallinn.
Moora H., 1967. Einige Ergebnisse der Burgbergforschung in Ostbaltikum. — Suomen Museo. Helsinki.
Moora H., Saadre O., 1939. Lõhavere linnamaagi. — In: Muistse Eesti linnused. 1936–1938. a. uurimiste tulemused. Tartu.
Mugurēvičs Ē., 1961. Svarigākie celu lībiešu un latgalu terotorijā. — AE, III.
Mugurēvičs Ē., 1964. Kurzemes ekspedīcijas darbs 1963. gadā. — RT, 1963.
Mugurēvičs Ē., 1965. Kurzemes ekspedīcijas darbs 1964. gadā. — RT, 1964.
Mugurēvičs Ē., 1966. Arheoloģiskie izrakumi Matkules pilskalnā 1965. gadā. — RT, 1965.
Mugurēvičs Ē., 1967. Izrakumi Mārtiņsals senā ciema teritorijā. — RT, 1966.
Mugurēvičs Ē., 1968a. Arheologisko piemineklu apzināšana Kurzemē 1967 g. — RT, 1967.
Mugurēvičs Ē., 1968b. Kapu veidi Kurzeme agra feodālisma periodā. — RT, 1967.
Mugurēvičs Ē., 1968c. Mārtiņsals pils un baznica (1967 g. izrakumi). — RT, 1967.
Mugurēvičs Ē., 1969. Arheoloģiskie izrakumi Mārtiņsalā 1968 g. — RT, 1968.
Mugurēvičs Ē., 1970. Arheoloģiskie izrakumi Mārtiņsalā 1969. gadā. — RT, 1969.
Mugurēvičs Ē., 1971a. Arheoloģiskie izrakumi Mārtiņsalā 1970. gadā. — RT, 1970.
Mugurēvičs Ē., 1971b. Kurzemes ekspedīcijas darbs 1970. gadā. — RT, 1970.
Mugurēvičs Ē., 1972. Izrakumi Mārtiņsalā 1971. gadā. — Mat. 1971.
Mugurēvičs Ē., 1973a. Arheoloģiskie izrakumi Märtipsalä 1972. gadā. — Mat. 1972.
Mugurēvičs Ē., 1973b. Kurzemes ekspedīcijas darbs 1972. gadā. — Mat. 1972.
Mugurēvičs Ē., 1974a. Arheoloģiskie izrakumi Mārtiņsalā 1973. gadā. — Mat. 1973.
Mugurēvičs Ē., 1974b. Ciems un pils Mārtiņsalā (izrakumu rezultātu kopsavilkums). — Mat. 1973.
Mugurēvičs Ē., 1975. Izrakumi Mārtiņsalā. — Mat. 1974.
Mugurēvičs Ē., 1976. Izrakumi Sabiles pilskalna un senpilsēta. — Mat. 1975.
Mugurēvičs Ē., 1977a. Izrakumi Sabilē un Tojātos. — Mat. 1976.
Mugurēvičs Ē., 1977b. Olinkalna un Lokstenes pilsnovadi, 3.-15. gs. arheologiskie pieminekli. Rīgā.
Mugurēvičs Ē., 1977c. Piltenes biskaps pils un täs arheologiska izpēte. — Mat. 1976.
Mugurēvičs Ē., 1978a. Izrakumi Sabilē 1977. gadā. — Mat. 1977.
Mugurēvičs Ē., 1978b. Slīteres-Piltenes ekspedīcija 1977. gadā. — Mat. 1977.
Mugurēvičs Ē., 1979a. Arheologisko piemineklu apzināšana Ventspils und Kuldīgas rajonā. — Mat. 1978.
Mugurēvičs Ē., 1979b. Sabiles ekspedīcijas darbs 1978. gadā. — Mat. 1978.
Mugurēvičs Ē.,
