vienkāršiem vārdiem sakot, viņa runu varētu reducēt līdz bērna spēles iemiesojumam kaujas apstākļos.
Pirmkārt, viņiem bija jāiemācās kontrolēt sava paredzētā ienaidnieka tīro enerģiju. Ar līdzīgu maģiju bija salīdzinoši vieglāk, bet bija interesanti, kā viņi tiks galā ar citu elementu. Tieši tāpēc vecāko kursu studentu grupa vēlējās redzēt pirmkursnieku līmeni un elementu.
— Spēcīgāks partneris var tev nodarīt pāri, taču laika gaitā katram neizbēgami nāksies pamazām palielināt savu spēku un meistarību. Tiek pieņemts, ka strādāsiet ar dažādiem elementiem, bet mēs redzēsim atbilstoši situācijai. — Dice visiem paskaidroja.
Studentiem bija jāizmanto sava maģija pret ienaidnieku, un viņam, savukārt, bija jādara tas pats. Pēc tam uzmanīgi novirziet kāda cita enerģiju atpakaļ un tā tālāk pa apli. Galvenais, lai kaut kur pa vidu nesasveicinās, citādi neliels sprādziens varētu nedaudz sabojāt kopējo neveselīgo sajūsmu no jautrajiem uzdevumiem. Taču Īrisai tas nebija viegls uzdevums. Viņai bija ne tikai jākontrolē sevi, bet arī jāsadarbojas ar ārējiem elementiem.
— Klausies, Dice. Vai es varu piecelties kopā ar ugunsdzēsēju? Ļoti nepieciešams. — princese pagriezās pret puisi, kad viņš sāka sadalīt pārus starp viņu grupu.
Viņa uzskatīja, ka, iespējams, viņas tēvs ar viņu strādāja pats kāda iemesla dēļ. Galu galā uguns viegli izkausē ledu. Meitene nebija pārliecināta, ka ar temperatūru nekļūdīsies. Lai gan viņai izdevās mainīt savu izskatu ar savu elementu, it kā viņas īpašības palika nemainīgas. Viņa joprojām varēja kādu nejauši sasaldēt.
Pēc nelielas pauzes puisis pamāja ar galvu un palūdza nedaudz pagaidīt. Irisa nebija pārsteigta, ka vecākie skolēni piecēlās ar pūķiem. Ne katrs varēja tikt galā ar saviem spēkiem un uzdrīkstēties darīt tādu stulbumu. Pūķi nekļuva par visas pasaules valdniekiem tikai tāpēc, ka viņi nekad pēc tā netiecās.
Nedaudz atvilcis meiteni no pārējiem, Dice ar norūpējušos skatienu jautāja, vai viņam nav jāgaida kaut kas neparasts. Jaunus iespaidus viņš nevēlējās, jo tad bija liela varbūtība saņemt aizrādījumu no komandiera.
— Tev jātiek galā. — Irisa teica un mierinoši uzsita viņam pa plecu.
Puiša uguns dedzināja meitenes plaukstas, taču daudz mazāk jūtami nekā viņas treniņā ar karali. Kādā brīdī viņa saprata, ka viņai ir viegli saglabāt savas burvības izskatu un izpildīt uzdevumu bez jebkādas piepūles.
— Pietiekami. Tagad tu sasniegsi savu sirdi, un meitenes tev to nepiedos. — Kauliņš jokoja, atvelkot elpu un sildīdams rokas. — Vai kāds cits zina? — viņš jautāja, bet, redzot viņas acīs pārpratumu, nopietni turpināja: — Iztiksim bez tā. Vai viņš zina vai nē?
Uzzinājis, ka tikai viņas māsa apzinās viņas patiesās spējas, viņš atviegloti nopūtās un priecājās par Īrisas prātu.
— Tas ir lieliski. Nesaki nevienam citam ne vārda. Jūs trenēsities personīgi ar mani. Starp mūsu cilvēkiem man ir visspēcīgākā uguns. Es gribētu pateikt Arno, bet man ir aizdomas, ka tu būsi pret to. Ja kaut kas notiek, viņš ir pirmais, pie kura var vērsties pēc palīdzības un ne par ko neuztraukties. Vārdu sakot, pasaules cilvēks.
Pārsteigta par pirmkursnieku augstprātību, Dice meiteni uzteica par to, ka viņa spēj atdarināt ūdens maģiju. Taču katru reizi, kad viņas bumba atgriezās pie viņa, kļuva vēl aukstāks, tāpēc turpmāk viņai bija jāiemācās to nebarot. Puisis bija pārsteigts par viņas spēku, jo neko tādu nebija ne redzējis, ne dzirdējis. Viņš prātoja, vai Īrisas apkārtnē nav kāds cits, kas ir tikpat neparasts un kas viņu iepriekš bija mācījis.
— Tēvs. — viņa teica.
"Spēcīgi…" puisis ar cieņu ievilka. — Vai tu mani iepazīstināsi?
— Varbūt kādu dienu. — viņa neskaidri atbildēja, uzskatot, ka viņš labprātāk ieraudzīs viņu pats, nekā viņa iepazīstinās. Pēc tam Dice ātri no viņas atvadījās un aizbēga pie draugiem.
Pēc spraigas nodarbības pārgurušie un nogurušie skolēni devās uz ēkas pusi un devās uz savām istabām. Tikai tad meitene saprata, ka ir daudz vairāk pārgurusi, nekā bija gaidījusi.
— Ko tu darīji? — Īrisa jautāja draudzenei, kad viņi apsēdās atpūsties.
Komandieris Arno iesāka stihijas tēmu un lūdza visus uzrakstīt referātu par izcilu pārstāvi un parunāt ar viņu, tāpēc Mirelle uzskatīja, ka princesei palaimējies ar visām šīm muļķībām tikt galā.
"It kā man būtu svarīgi, ko kāds idiots nejauši izdarīja." — Viņa pamāja ar galvu, tad Īrisa izteica viņai loģisku priekšlikumu. — Izpētīt pāris desmitus biogrāfiju, meklējot vienu lolotu? "Viņa izlieka uzaci. — Grūti, bet interesanti. Vienmēr zināju, ka tavā sniegbaltajā galvā ir vieta veselā saprāta domām.
Saka, ka, darot ko interesantu, laiks skrien garām. Es tam piekritu, bet tomēr sāpošie muskuļi neviļus priecēja, ka viss ir beidzies. Pieņēmums, ka topošie elementālisti pētīs tikai maģiju, nekavējoties tika atspēkots. Nākamajā nodarbībā visa grupa tika nosūtīta uz fizisko apmācību jauno “komandieru” vadībā. Katrs no Arno audzēkņiem paguva pasmieties par pirmkursniekiem. Miras lāsti viņus nesasniedza, bet dažreiz atrada savu mērķi cietējos, kuri uzradās nejauši un negaidīja raganas dusmas.
— Meitenes pa kreisi, zēni pa labi. Šodien jūs darīsiet dažādas lietas. Es domāju, ka nav nepieciešams mācīt, kā gatavot mīlas dziras,” viņa pagriezās uz biroja kreiso pusi. — tāpēc viņu recepte būs noderīga tikai jūsu grupas vīriešu daļai. Es tikai lūdzu jūs, nemēģiniet to pats — jūs nonāksit tualetē vai gultā. — viņa ierunājās un pēc vētrainas reakcijas publikā skaļi turpināja: — Nepatīk? Meitenēm būs recepte, kā atbrīvoties no šī efekta. Tāpēc es jums vienkārši dodu lielisku iespēju pavadīt laiku kopā pēc nodarbībām. Iedomājieties, ka esat apreibināts ar narkotikām un jums ir informācija, kā ātri savest sevi kārtībā. Pietiek tikai iegūt recepti no viena no viņiem, un visi ir apmierināti.
"Par pāris sudraba monētām es varu viņiem pagatavot litru šī šķidruma." — Mira nomurmināja tukšumā. — Un nav svarīgi, kurš.
"Ja es uzzināšu, ka notiek pagrīdes tirdzniecība, jūs nekavējoties izlidosit no šejienes." — viņa teica ar ledainu smaidu.
"Dāmai ir pārsteidzoša dzirde, jūs nevarat neko pateikt." Irisa domāja, nobolīdama acis.
Tumša lūpu krāsa un intensīvi izklātas acis kopā ar melnu matu šoku veidoja interesantu personāžu. Neko citu gaidīt nebija jēgas, bet princeses iekšienē cerību gaisma nevēlējās nodzist līdz pēdējam, un zināms viegls vilšanās plīvurs viņai vēl lidinājās.
— Beidz ar jokiem! Esmu ārkārtīgi ziņkārīgs, cik maz tev ir zināšanu un no kāda dziļuma man tevi jāizrauj, bet tas pagaidīs līdz oficiālo nodarbību sākumam tieši pie raganām. Pa to laiku jūs uzzināsit, kā pagatavot garšaugus un citas galvenās sastāvdaļas.
Īrisai šāds pienākumu deleģēšanas veids šķita aizraujošs. Vai viņi gribēja viņus iesaistīt darbā, kas skolotājai bija jādara pašai? Vai tas bija likumīgi?
Grupai tik tikko izdevās izdzīvot maģistram Arno, bet tagad viņiem