Tallinn, 6.
Apals J., 1971. Āraišu ezera pils izrakumu rezultati (1965-1969g.). — Изв. АН Лат ССР, № 12.
Apals J., 1972. 1971. gadā izrakumi Drabešu Liepņās. — Mat. 1971.
Apals J., 1974. Āraišu ezera pils dzīvojamās ēkas. — AE, XI.
Apals J., 1982. Izrakumi Gēsu Riekstu kalnā. — Mat. 1980/81.
Apals J., Apala Z., 1973. Āraišu arheologiskas ekspedīcijas izrakumi 1972. gadā. Mat. 1972.
Appelgren Hj., 1891. Suomen muinaislinnat. — SMYA, XII.
Appelgren Hj., 1905. Die vielrcihigen silbernen Gliederketten in finnländisclien Funden. — SMYA, XXIII.
Appelgren-Kivalo Hj., 1910. Romanische Ornamentik. — Suomen Museo. XVII. Helsinki.
Ariste P., 1935. Wotische Sprachproben. Tartu.
Ariste P., 1960. Tänapäeva vadjalaslest. — Etnograafia Muuseumi Aastaraamat, XVII. Tartu.
Ariste P., 1965. Vadja kohanimedes. — In: Slaavi-läänemeresoome suliete ajaloost. Tallinn.
Arne T.J., 1914. La Suéde et l’Orient. Uppsala.
Arne T.J., 1935. Barsoff Gorodok. Stockholm.
Aspelin J.R., 1875. Suomalais-Ugrilaisen muinaistutkinnon alkeita kirjoltanut. Helsingissä.
Aspelin J.R., 1876. Eludes archéologiques sur le Nord Finno-Ougrien. — In: Gongress International d’antropologie et d’archeologie préhistorique à Stockholm 1874. Stockholm.
Aspelin J.R., 1877. Antiquités du Nord Finno-Ougrien, II. L’age du fer. Antiquités Permiennes. Helsingfors.
Aspelin J.R., 1878. Antiquités du Nord Finno-Ougrien, III. L’age du fer. Antiquités Morduines, Mériennes et Tschoudes. Helsingfors.
Aspelin J.R., 1880. Antiquités du Nord Finno-Ougrien, IV. L’age du fer. Antiquités de la Finlande.
Aspelin J.R., 1884. Antiquités du Nord Finno-Ougrien, V. L’age du fer. Antiquités des Provinces Baltiques. Helsingfors.
Atgāzis M., 1966. Arheologisko piemineklų apzināšana Zemgalē 1965. gadā. — RT, 1965.
Atgāzis M., 1967. Arheologisko piemineklų apzināšana Zemgalē 1966. gadā. — RT, 1966.
Atgāzis M., 1968a. Arheologisko piemineklų apzināšana Zemgalē. — RT, 1967.
Atgāzis M., 1968b. 1967.g. izrakumi Vecdolē. — RT, 1967.
Atgāzis M., 1969a. Arheologisko piemineklų apzināšana Zemgalē 1968. gadā. — RT, 1968.
Atgāzis M., 1969b. 1968.g. izrakumi Naripos, Strautniekos un Vecdolē. — RT, 1968.
Atgāzis M., 1970a. Arheologisko piemineklų apzināšana Zemgalē 1969. gadā. — RT, 1969.
Atgāzis M., 1970b. Mežotnes arheologiskas ekspedīcijas darbs 1969. gadā. — RT, 1969.
Atgāzis M., 1971a. Arheologisko piemineklų apzināšana Zemgalē 1970. gadā. — RT, 1970.
Atgāzis M., 1971b. Mežotnes arheologiskas ekspedīcijas darhs 1970. gadā. — RT, 1970.
Atgāzis M., 1973. Arheologisko piemineklų apzināšana Zemgalē. — RT, 1972.
Atgāzis M., 1974. Dzelzs iedzītņa šķēpu gali ar atkarpēm Latvijā. — AE, XI.
Atgāzis M., 1979. Izrakumi Alūksnes pilī. — Mat. 1978.
Atgāzis M., 1980. Israkumi Alūksnes pilī un Spieķu senkapos. — Mat. 1979.
Atgāzis M., 1982. Pētījumi Alūksnes pilī. — Mat. 1980/81.
Atlasas, 1975. Lieluvos TSR archeologijos atlasas, II. Piliakalniai. Vilnius.
Atlasas, 1977. Lietuvos TSR archeologijos atlasas, III. I–XIII a. pilkapynai ir senkapiai. Vilnius.
Atlasas, 1978. Lietuvos TSR archeologijos atlasas, IV. Vilnius.
Aun M., 1975. Unipiha linnuse uurimise tulemustcst. — Изв. АН Эст. CCP, обществ, науки, 4.
Auns M., 1982. Senās Latgales politiskā struklūra 12. gs. — 13. gs. sākumā. — Lalvijas PSR zinātņu Akadēmijas vēstis, 9.
Balinski M., 1846. Staroźylna Polska, II, cz. 2. Warszawa.
Balodis Fr., 1928. Tanisa kalna izdaritie izrakumi un konstatēto mitņu slānų datējums. — In: Piemineklų valdes materiālu krājumi. Arhaeologijas raksti, 1. Rīgā.
Balodis Fr., 1930. Letten und lettische Kultur in vorgeschichtlicher Zeit. — Geografiska Annaler, 1929, 3–4 Stockholm.
Balodis Fr. 1933. Die baltisch-finnisch Grenze in Lettland in vorgeschichtlicher Zeit. — Mémoires de la Société Finno-Ougrienne, LXVII. Helsinki.
Balodis Fr., 1935. Ethnische Probleme und die archäologischen Untersuchungen der letzten Jahre in Lettland. — In: Lalvijas universitāles Raksti. Filologijas un filozofijas fakultāles sērija, III, 2. Rīgā.
Balodis Fr., 1938. Senākie laiki. Lalviešu senvēsture. — In: Lalviešu vēsture, 1. Rīgā.
Balodis Fr., 1940. Jersīka un taī 1939. gadā izdarītie izrakumi. Rīgā.
Basanavičius J., 1936. Aulobiografija. — Lieluvių tauta, kn. V. Vilnius.
Bähr J.K., 1850. Die Gräber der Liven. Ein Beitrag zur nordischen Alterthumskunde und Geschichte. Dresden.
Bebre V., Caune A., 1980. Izrakumi Bauskas pilsdrupās un arheologisko piemineklų pārbaude Bauskas rajonā. — Mat. 1979.
Beckhern C., 1887–1888. Das propugnaculum introitu terrae Natangiae der Chronik des Dusburg. — Sb. Prussia, 14.
Beckhern C., 1895. Ueber die Benennungen der Ostpreussischen Burgwälle und die Piliberge im Samlande. — Altpreussische Monatsschrift, 32.
Berga T., 1980. Izrakumi Valmieras Lucas kalna. — Mat. 1979.
Berga T., 1982. Valmieras ekspedīcijas darbs. — Mat. 1980/81.
Bezzenberger A., 1900. Gräberfeld bei Greyszönen, kr. Tilsit — Sb. Prussia. H. 21.
Bezzenberger A., 1904. Analysen der vorgeschichtlichen Bronzen Ostpreussens. Königsberg.
Bezzenberger A., 1909. Das Gräberfeld verschiedenen Perioden bei Schuditten, Kr. Fischhausen. — Sb. Prussia, 22.
Bezzenberger A., 1914. Das Gräberfeld bei Bludau, Kr. Fischhausen. — Sb. Prussia, 23, H. 1.
Bielenstein A., 1884a. Bericht über die Lokaluntersuchung auf Terweten und Heiligenburg bei Hofzumberge. — Sb. Kurl., 1866.
Bielenstein A., 1884b. Fragmente aus der Ethnographie und Geographie Alt-Livlands. — SB. Kurl. 1864–1871. Mitau.
Bielenstein A., 1892. Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im XIII. Jahrhundert. St.-Petersburg.
Bielenstein A., 1896. Die lettischen Burgberge. — B kh.: Tp. X AC, II, Rīgā.
Blesse E., 1929. Latvi. Rīgā.
Blesse E., 1931. Die Kuren und ihre sprachliche Stellung im Kreise der baltischen Volksstämme. — In: Congressus secudus archaeologorum. — Balticorum Rigae. Rīgā.
Boenigk W., 1879-1880a. Ueber Ostpreussische Burgwälle. — Sb. Prussia, 6.
Boenigk W., 1879-1880b. Wallberge und Landmauern im nördlichen Teil der Gaue Galinden und Sudauen. — Sb. Prussia, 6.
Boy K., 1896. Bericht über Ausgrabungen auf dem Kronsgute Ziemalden im Kurland. — Sb. Kurl. 1895.
Botin S., 1925. Die Funde römischer und byzantinischer Münzen in Ostpreussen. — Sb. Prussia, 26.
Brastiņš E., 1923. Latvijas pilskalni, 1. Kuršu zeme. Rīgā.
Brastiņš E., 1926. Latvijas pilskalni, 2. Zemgalē
